Alumīnija rāmji pašlaik ir visizplatītākie. Alumīnijs tiek izmantots praktiski visur: gan bērnu velosipēdu ražošanā, gan augstas klases kalnu nobraucienu (DH) velosipēdu ražošanā. Tas noticis tāpēc, ka mūsdienu tehnoloģijas ir ļāvušas tos padarīt ārkārtīgi vieglus, ņemot vērā cenu, t.i., tiem ir vislabākā cenas un svara attiecība.
Izvēloties velosipēdu ar alumīnija rāmi, jāpievērš uzmanība alumīnija veidam un tā slāņojumam. Ir divi galvenie alumīnija veidi: 6061 un 7005. Pirmajam raksturīgs maigums, komforts, bet otrajam - svars un stingrība, tāpēc to visbiežāk izmanto nevis tūrismam, bet gan sportam. Vēl viena būtiska atšķirība starp alumīnija rāmjiem ir slāņojums. Vispazīstamākās ir taisnas caurules, taču tās ir smagas, tāpēc, lai palielinātu velosipēda ātrumu, ražotāji ķeras pie cauruļu retināšanas, t.i., cauruļu sienas tiek retinātas, un biezākais slānis tiek atstāts tikai tur, kur tas nepieciešams. Pēc izturīgākā alumīnija rāmja retināšanas tas var pat atgādināt alumīnija foliju, taču tas neietekmē drošību.
Vēl nesen oglekļa šķiedras rāmji tika izmantoti tikai šosejas un kalnu velosipēdu sacensībās to mazā svara, lielā ātruma un stingrības dēļ, taču situācija pakāpeniski mainās, un oglekļa šķiedra kļūst arvien populārāka amatieru vidū. Galvenais iemesls tam ir tas, ka alumīnija rāmja svars vairs nevar atbilst ārkārtīgi mazajam oglekļa šķiedras rāmja svaram. Neskatoties uz mazo svaru, oglekļa šķiedras rāmis var būt ļoti izturīgs.
Tērauda rāmji ir vislabāk piemēroti, ja ar velosipēdu tiek plānoti gari tūristu pārgājieni vai kalnu braucieni. Šāda rāmja galvenā priekšrocība ir spēja viegli metināt. Lielākais trūkums ir tā lielais svars.
